5. Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet, kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā.
6. Taisna cilvēka galvu vainago svētība, bet bezdievīgo izteicienus apklusinās viņu noziegumu sekas.
7. Atcere par taisnajiem paliek svētīgā piemiņā, bet bezdievīgo vārds iznīks.
8. Kam gudra sirds, tas ievēro baušļus, bet, kam ir nejēgas mute, dabū pērienu.
9. Kas nevainīgi dzīvo, dzīvo droši, bet, kas staigā netaisnus ceļus, tas atklāsies savā nepievilcīgajā īstenībā.
10. Kas viltīgi māj ar acīm, sagādā sadzīves grūtības, un, kam nejēgas mute, ies bojā.
11. Taisnā mute ir dzīvības avots, bet bezdievīgo muti aizbāzīs bēdas.
12. Naids rada savstarpējas nesaskaņas, bet mīlestība nosedz un izlīdzina visus pārkāpumus.
13. Prātīga cilvēka lūpās atrodama gudrība, bet ģeķa mugurai piemērota stiba.
14. Prātīgie glabā savu padomu, bet ar ģeķa muti tuvojas briesmas.
15. Bagātajam viņa īpašums ir viņa stiprā pils, bet trūcīgos nabadzība dara gandrīz vai neprātīgus.