18. Nepatiesas un viltīgas mutes slēpj sevī naidu, un, kas otru aprunā un otram niknu slavu ceļ, ir nejēga.
19. Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka, bet, kas savu muti savalda, ir gudrs.
20. Taisnīgā cilvēka mēle ir krāšņs sudrabs, bet bezdievja sirds nav itin nekas.
21. Taisnā lūpas gana daudzus, bet nejēgas nomirs aiz savas neprātības.
22. Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.