14. Saņemies droši un nāc mums līdzi! Mūsu naudas maks būs par mums visiem tikai viens un kopējs!"
15. Mans bērns, neej ar viņiem vienu ceļu, virzi savus soļus projām no viņu tekas!
16. Jo viņu kājas skrien ļaunumam pretī un steidzas, lai izlietu asinis.
17. Ir jau nu gan veltīgi izstiept tīklu putnu acu priekšā,
18. bet viņi kāro pēc pašu asinīm un tīko paši pēc savas dzīvības.
19. Tā klājas negaušiem, kuri dzenas pēc negoda peļņas; viņu skopums un negausība atņem dzīvību viņiem pašiem.
20. Bet īstā gudrība tomēr skaļi pauž savu nemieru un liek uz ielām atskanēt savai balsij;
21. tā sauc pie ieejām vārtos, vērsdamās pret tautu; tās balss atskan visā pilsētā:
22. "Cik ilgi jūs, nejēgas, mīlēsit vieglprātību, cik ilgi zobgaļiem patiks visu apsmiet un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
23. Veltījiet labāk savu uzmanību manai pārmācībai! Redzi, es gribu jums izpaust sava gara centienus un darīt zināmus savus vārdus.
24. Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis,
25. un kad jūs nicināt manus padomus un nebēdājat par manu pārmācību,
26. tad es smiešos par jums, kad jums nelabi klāsies, un zobošos par jums, ja jums pienāks tas, no kā jūs bīstaties,