1. Boāss bija aizgājis vārtos un tur apsēdies. Un redzi, tas tuvākais radinieks, par kuru Boāss bija stāstījis, gāja garām. Tad Boāss sacīja: "Iegriezies, draugs, atsēdies šeit." Un viņš iegriezās un atsēdās.
2. Un viņš ņēma desmit vīrus no pilsētas vecajiem un sacīja: "Sēdiet šeit." Tā viņi atsēdās.
3. Tad viņš tam tuvākam radiniekam sacīja: "Ir pārdodams kāds tīruma gabals, kas ir piederējis mūsu radiniekam Ēlimeleham. To grib pārdot Naomija, kas atgriezusies no Moāba zemes.
4. Tā nu es domāju, es darīšu tev to zināmu, sacīdams: nopērc tu to manas tautas vecaju priekšā un visu priekšā, kas šeit sēž. Ja tu gribi būt pircējs, tad pērc, bet, ja tu tas negribi būt, tad pasaki man to, lai es zinu, jo cita neviena nav bez tevis, kam nāktos pirkt, bet pēc tevis nāku es." Viņš atbildēja: "Es pirkšu."
5. Tad Boāss sacīja: "Tai dienā, kad tu pirksi to tīrumu no Naomijas rokas, tu saņemsi arī moābieti Ruti, nelaiķa sievu, lai atjaunotu nelaiķa vārdu uz viņa mantojumu."
6. Tad tas tuvākais radinieks sacīja: "Es nevaru to sev pirkt, lai nesabojātu savu mantojumu. Saņem tu manas pirkšanas tiesības, jo es to nevaru pirkt."
7. Senos laikos Israēlā bija šāds paradums par pirkšanu un mainīšanu: lai apstiprinātu kādu lietu, viens novilka savu kurpi un deva to otram, un tāds bija veids, lai noslēgtu Israēlā līgumu.