15. Un viņš sacīja: "Dod šurp lakatu, kas tev ir, un paturi to." Tā viņa turēja to, un viņš iemērīja sešus mērus miežu un uzlika viņai tos mugurā, un viņa gāja uz pilsētu.
16. Un, kad viņa atnāca pie savas vīramātes, tā jautāja: "Kā tev ir klājies, mana meita?" Tad viņa stāstīja tai visu, ko tas vīrs bija darījis viņas labā:
17. "Šos sešus mērus miežu viņš man deva, jo viņš sacīja: tev nebūs tukšā iet pie savas vīramātes."
18. Viņa sacīja: "Pagaidi, mana meita, līdz kamēr tu dabūsi zināt, kāds būs iznākums, jo tas vīrs nepaliks mierā, bet nokārtos šo lietu drīz."