16. bet izvelciet pat drusku no kopiņām viņai un atstājiet, lai viņa lasa, un nerājiet viņu."
17. Un tā lasīja tīrumā līdz vakaram, tad izkūla to, ko bija salasījusi. Tas bija apmēram viena ēfa miežu.
18. Un viņa paņēma to un gāja uz pilsētu. Tur viņa rādīja savai vīramātei, ko bija salasījusi, un izņēma arī un deva viņai to, ko ēdot bija atlicinājusi.
19. Un viņas vīramāte jautāja: "Kur tu šodien lasīji vārpas, un kur tu strādāji? Svētīts lai ir tas, kas tevi ir uzlūkojis!" Tad viņa stāstīja savai vīramātei, pie kā viņa bija strādājusi, un sacīja: "Tā vīra vārds, pie kura es šodien strādāju, ir Boāss."
20. Un Naomija sacīja savai vedeklai: "Lai viņš ir Tā Kunga svētīts, kura mīlestība nav atstājusi dzīvos un mirušos!" Naomija arī stāstīja viņai: "Tas vīrs ir mūsu tuvinieks, viens no mūsu radiem."
21. Un moābiete Rute sacīja: "Bez tam viņš man sacīja: turies pie maniem kalpiem, līdz kamēr viņi būs ievākuši visu manu ražu."
22. Un Naomija sacīja Rutei, savai vedeklai: "Tas ir labi, mana meita, ka tu turies pie viņa kalponēm, lai cita laukā tev nenodarītu pāri."
23. Tā viņa turējās pie Boāsa kalponēm, lasīdama vārpas, līdz miežu un kviešu pļaujas beigām; tad viņa atgriezās pie savas vīramātes.