1. Naomijai bija kāds radinieks no vīra puses, turīgs vīrs no Ēlimeleha dzimtas, viņa vārds bija Boāss.
2. Un moābiete Rute sacīja Naomijai: "Es iešu tīrumā lasīt vārpas tā aizmugurē, kā acīs es atradīšu labvēlību." Un tā atbildēja viņai: "Ej, mana meita."
3. Tā viņa devās ceļā un gāja un lasīja vārpas tīrumā pļāvēju aizmugurē. Viņai gadījās nokļūt tīruma daļā, kas piederēja Boāsam no Ēlimeleha dzimtas.
4. Un redzi, Boāss nāca no Bētlemes un sacīja pļāvējiem: "Tas Kungs lai ir ar jums!" Un tie atbildēja: "Tas Kungs lai tevi svētī!"
5. Tad Boāss jautāja puisim, kas bija iecelts par uzraugu pļāvējiem: "Kam pieder šī meita?"
6. Un puisis, kas bija iecelts par uzraugu pļāvējiem, atbildēja un sacīja: "Tā ir kāda jauna moābiete, kas ir atnākusi līdzi Naomijai no Moāba zemes.
7. Viņa teica: lūdzu, ļauj man lasīt un paņemt vārpas starp labības kūlīšiem pļāvēju aizmugurē. - Tā viņa atnāca un ir pastāvīgi šeit no agra rīta līdz šim laikam, bez kāda atpūtas brīža."
8. Tad Boāss sacīja Rutei: "Uzklausies, mana meita: neej lasīt vārpas cita tīrumā un neej arī prom no šejienes, bet turies pie manām kalponēm.
9. Tavas acis lai ir vērstas uz šo tīrumu, kuru manas kalpones pļauj, seko viņām. Es esmu piekodinājis puišiem tevi neaiztikt. Un, kad tu esi izslāpusi, ej pie traukiem un dzer no tā, ko puiši ir smēluši."
10. Tad viņa krita uz sava vaiga, liekdamās līdz zemei, un sacīja viņam: "Kā es esmu atradusi labvēlību tavās acīs, ka tu mani ievēro? Es taču esmu svešiniece."
11. Bet Boāss atbildēja un sacīja viņai: "Man ir atstāstīts jo sīki viss, ko tu esi laba darījusi savai vīramātei pēc viņas vīra nāves un ka tu esi atstājusi savu tēvu un savu māti, un savu dzimto zemi un esi gājusi pie tautas, ko iepriekš neesi pazinusi.