16. Mūsu vainags mums nokritis no galvas: bēdas mums, ka esam grēkojuši!
17. Tādēļ mūsu sirds ir gurdena un mūsu acis kļuvušas tumšas,
18. Ciānas kalna dēļ, tas nopostīts un lapsas skraida pa to.
19. Bet Tu, Kungs, valdi mūžīgi, Tavs tronis paliek uz radu radiem!
20. Kādēļ Tu gribi mūs aizmirst pavisam, mūs atstāt tik ilgi?
21. Atgriez mūs, Kungs, pie Sevis, un mēs atgriezīsimies! Atjauno mūsu dienas kā vecos laikos!
22. Vai tad Tu mūs esi pavisam atmetis, vai Tavas dusmas tik bargas?