15. Mūsu sirds līksmība ir zudusi, mūsu rotaļas pārvērtušās par vaimanām.
16. Mūsu vainags mums nokritis no galvas: bēdas mums, ka esam grēkojuši!
17. Tādēļ mūsu sirds ir gurdena un mūsu acis kļuvušas tumšas,
18. Ciānas kalna dēļ, tas nopostīts un lapsas skraida pa to.
19. Bet Tu, Kungs, valdi mūžīgi, Tavs tronis paliek uz radu radiem!
20. Kādēļ Tu gribi mūs aizmirst pavisam, mūs atstāt tik ilgi?