47. Šausmas un bedre mums, iznīcība un posts.
48. Manas acis izplūst asarās kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
49. Manas acis rieš asaras un nevar rimt; bez mitēšanās,
50. kamēr Tas Kungs nepalūkosies no debesīm un neieraudzīs tās.
51. Manas acis sabeidz manu dvēseli manas pilsētas meitu dēļ.
52. Kā putnu mani vajāt vajāja mani ienaidnieki bez iemesla.
53. Tie apklusināja mani bedrē un meta akmeņus uz mani;
54. ūdeņi plūda pār manu galvu, un es domāju: nu esmu pagalam!
55. Tad es piesaucu, Kungs, Tavu Vārdu, no bedres dziļumiem.