44. Tu biji aizsedzies ar padebesi, tā ka mūsu lūgšanas nevarēja izspiesties tam cauri.
45. Tu mūs padarīji par mēsliem un riebekļiem tautu starpā.
46. Visi mūsu ienaidnieki pleš vaļā savu muti uz mums.
47. Šausmas un bedre mums, iznīcība un posts.
48. Manas acis izplūst asarās kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
49. Manas acis rieš asaras un nevar rimt; bez mitēšanās,
50. kamēr Tas Kungs nepalūkosies no debesīm un neieraudzīs tās.
51. Manas acis sabeidz manu dvēseli manas pilsētas meitu dēļ.
52. Kā putnu mani vajāt vajāja mani ienaidnieki bez iemesla.
53. Tie apklusināja mani bedrē un meta akmeņus uz mani;
54. ūdeņi plūda pār manu galvu, un es domāju: nu esmu pagalam!
55. Tad es piesaucu, Kungs, Tavu Vārdu, no bedres dziļumiem.
56. Un Tu dzirdēji manu saucienu: neaizslēdz Savas ausis manu vaimanu un manu kliedzienu priekšā!
57. Tu man tuvojies dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: "Nebīsties!"
58. Tu, Kungs, vadi manas dvēseles lietas, Tu glāb manu dzīvību.
59. Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek. Tiesā manu tiesu.