29. lai krīt uz sava vaiga pīšļos, varbūt vēl cerība,
30. lai pagriež savu vaigu sitējam, lai saņem nievas papilnam.
31. Jo Tas Kungs neatstumj uz visiem laikiem:
32. Viņš gan apbēdina, bet Viņš atkal apžēlojas pēc Savas lielās žēlastības,
33. jo ne no sirds Viņš moca un apbēdina cilvēka bērnus,
34. it kā Viņš gribētu visus šīs zemes gūstekņus samīt zem Savām kājām
35. un noliekt cilvēka tiesu Visuaugstākā priekšā,
36. piekrāpt cilvēku strīdus lietā, it kā Tas Kungs to neredzētu.
37. Vai tad var kāds sacīt, ka tas notiktu bez Tā Kunga pavēles