23. Tās ir ik rītu jaunas, un liela ir Tava uzticība.
24. Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es cerēšu uz Viņu.
25. Labvēlīgs ir Tas Kungs tam, kas uz Viņu cer, dvēselei, kas Viņu meklē.
26. Ir labi klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
27. Ir labi cilvēkam, kas savu jūgu jaunībā nes;
28. lai viņš sēž vientuļš un kluss, jo tas tam uzlikts;
29. lai krīt uz sava vaiga pīšļos, varbūt vēl cerība,
30. lai pagriež savu vaigu sitējam, lai saņem nievas papilnam.
31. Jo Tas Kungs neatstumj uz visiem laikiem:
32. Viņš gan apbēdina, bet Viņš atkal apžēlojas pēc Savas lielās žēlastības,
33. jo ne no sirds Viņš moca un apbēdina cilvēka bērnus,
34. it kā Viņš gribētu visus šīs zemes gūstekņus samīt zem Savām kājām
35. un noliekt cilvēka tiesu Visuaugstākā priekšā,
36. piekrāpt cilvēku strīdus lietā, it kā Tas Kungs to neredzētu.