13. Viņš ņēma bultas no maksts un iešāva tās manās īkstīs.
14. Es kļuvu savai tautai par apsmieklu, par joku dziesmu augu dienu.
15. Viņš mani ēdināja ar rūgtumu un dzirdināja ar vērmelēm.
16. Viņš sagrūda man zobus ar zvirgzdiem, un mani pašu iemīda pīšļos.
17. Manai dvēselei ir atņemts miers; viss labais man jāaizmirst.
18. Es sacīju: pagalam mans dzīvības spēks un mana cerība uz To Kungu.
19. Piemini manas bēdas un manas klejojuma dienas, tās vērmeles un žulti.
20. Pieminēdama to piemin mana dvēsele un ir nospiesta manī.