8. lai viņi nebūtu tādi kā viņu tēvi, stūrgalvīga un nepaklausīga cilts - cilts, kas savā sirdī nebija pastāvīga, kam gars neturējās pie Dieva.
9. Efraima dēli, kas bija bruņoti stopiem, atkāpās cīņas dienā.
10. Viņi neturēja Dieva iecelto derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā,
11. viņi aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis.
12. Viņu tēvu priekšā Viņš bija darījis brīnumus Ēģiptes zemē, Coānas laukos.
13. Viņš pāršķīra jūru, lika viņiem tai izsoļot cauri un uzstatīja ūdeni kā aizsprostu;
14. Viņš tos vadīja ar padebesi dienā un cauru nakti ar uguns atspīdumu.
15. Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un dzirdināja viņus kā ar dziļuma ūdeņiem papilnam;
16. Viņš lika strūklām izplūst no klints un ūdenim tecēt straumēm.
17. Bet tie joprojām grēkoja pret Viņu un sacēlās pret Visuaugstāko tuksnesī.
18. Viņi kārdināja Dievu savās sirdīs, prasīdami barību pēc savas iekāres.
19. Un viņi runāja pretī Dievam, sacīdami: "Vai Dievs var klāt galdu tuksnesī?
20. Redzi, Viņš gan ir sitis klinti, ka iztecēja ūdens un plūda strauti, bet vai Viņš var Savai tautai dot arī maizi un gaļu?"
21. Tāpēc, kad Tas Kungs to dzirdēja, Viņš apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un dusmas pacēlās pret Israēlu,
22. jo tie neuzticējās Dievam un nepaļāvās uz Viņa palīdzību.
23. Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšā un atvēra debesu durvis,
24. lika mannai līt uz viņiem, ko ēst, un deva viņiem debesu labību.
25. Eņģeļu maizi ēda cilvēks, Viņš tiem sūtīja barības papilnam.