29. Viņi ēda un pieēdās, Viņš deva tiem to, ko viņi kāroja,
30. bet viņi vēl nebija tikuši no savas kārības vaļā, vēl ēdiens bija viņu mutē,
31. kad Dieva dusmība cēlās pret viņiem, un Viņš nožņaudza spēcīgos vīrus viņu starpā un nonāvēja Israēla jaunekļus.
32. Tomēr viņi grēkoja joprojām un neticēja Viņa brīnuma darbiem.
33. Tad Viņš lika izgaist viņu dienām nīcībā un viņu gadiem postīgā steigā.
34. Kad Viņš tos žņaudza, tad tie vaicāja pēc Viņa, atgriezās un meklēja Dievu,
35. un atcerējās, ka Dievs ir viņu klints un ka Dievs, Visuaugstākais, ir viņu pestītājs.
36. Bet viņi liekulīgi krāpa Viņu ar savu muti un meloja Viņam ar savu mēli,
37. jo viņu sirds nebija cieši saistīta pie Viņa, un viņi neturējās uzticīgi pie Viņa derības.