7. Par ērmu es esmu bijis daudziem, bet Tu esi bijis mans stiprais patvērums!
8. Lai mana mute ir pilna Tavas slavas, vienumēr apliecinādama Tavu godību.
9. Nepamet mani vecuma dienās, neatstāj mani, kad spēks man zūd!
10. Jo mani ienaidnieki jau ved sarunas, un tie, kas man novēl nāvi, jau apspriežas kopā,
11. sacīdami: "Dievs viņu ir atstājis. Vajājiet un sagrābiet viņu, jo viņam nav glābēja!"
12. Dievs, neesi tālu no manis! Mans Dievs, steidzies man palīgā!
13. Lai krīt kaunā, lai iet bojā, kas mani ienīst un apkaro; lai tērpjas kaunā un negodā, kas meklē manu nelaimi!
14. Bet es cerēšu pastāvīgi uz Tevi un vairošu Tavu slavu.
15. Mana mute paudīs Tavu taisnīgumu, cauru dienu Tavus labos darbus, jo es nespēju Tavas laipnības pierādījumus saskaitīt.
16. Es staigāšu Tā Kunga spēkā, es liecināšu, ka vienīgi Tu esi taisns.
17. Ak, Dievs, Tu mani esi mācījis no manas jaunības, un līdz šim es esmu sludinājis Tavus brīnuma darbus!
18. Līdz vecumam, līdz sirmiem matiem, Dievs, neatstāj mani, kamēr es būšu Tava elkoņa lielo veikumu zināmu darījis nākamām paaudzēm un Tavu stiprumu bērnu bērniem.
19. Tavs spēks un Tava taisnība, Dievs, sniedzas līdz debesīm; Tu, kas esi lielas lietas darījis, Dievs, kas ir tāds kā Tu?
20. Tu esi licis mums pieredzēt daudz bēdu un ciešanu, bet Tu mūs darīsi atkal dzīvus un izvedīsi mūs no zemes dziļumiem.
21. Tu vairosi jo spēcīgāk manu lielumu un no sirds atkal mani mierināsi.