8. Jo Tevis dēļ es nesu negodu, Tevis dēļ manu vaigu klāj kauns.
9. Es esmu kļuvis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
10. Jo dedzība Tava nama labad mani ir ēdusi un Tavu zaimotāju zaimi ir krituši uz mani.
11. Ja es raudāju un gavēdams šķīstīju savu dvēseli, tad tas kļuva man par apsmieklu.
12. Es uzvilku sev par sēru apģērbu maisu, bet es kļuvu viņiem par zobgalīgu sakāmvārdu.
13. Par mani tenko tie, kas sēž vārtos, par mani dzied vīna dzērēji.
14. Bet es Tevi lūdzu, Kungs, laikā, kad Tev tas labpatiktu; ak, Dievs, uzklausi mani Savā lielajā žēlastībā, Savā uzticīgajā palīdzībā!
15. Izvelc mani no dūņām, lai es nenogrimstu, izglāb mani no nīdētājiem un no ūdens dziļumiem,
16. lai ūdens viļņi mani neapklāj, lai mani neaprij ūdens virpuļi un lai atvari pār mani neaizdara savu muti.
17. Paklausi mani, Kungs, jo dārga ir Tava žēlastība; griezies pie manis Savā lielajā žēlsirdībā,
18. neapslēp Savu vaigu Savam kalpam, jo man ir bailes, paklausi mani drīz!
19. Tuvojies manai dvēselei, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ!
20. Tu zini manu kaunu un manu negodu, un manu apsmieklu; visi mani ienaidnieki ir Tavā priekšā.
21. Kauns man lauž sirdi, es izsamistu un nīkstu; es cerēju uz līdzjūtību, bet velti, un uz mierinātāju, bet to neatrodu.
22. Taisni otrādi - viņi man deva ēst žulti, un, kad es biju izslāpis, viņi mani dzirdināja ar etiķi.
23. Lai viņu galds kļūst viņiem par cilpu un viņu upuru mielasts par slazdu!