21. Kauns man lauž sirdi, es izsamistu un nīkstu; es cerēju uz līdzjūtību, bet velti, un uz mierinātāju, bet to neatrodu.
22. Taisni otrādi - viņi man deva ēst žulti, un, kad es biju izslāpis, viņi mani dzirdināja ar etiķi.
23. Lai viņu galds kļūst viņiem par cilpu un viņu upuru mielasts par slazdu!
24. Lai viņu acis tiek aptumšotas, ka viņi neredz, un lai viņu gurni vienmēr ļodzās!
25. Izgāz pār viņiem Savu bardzību, un lai viņus ķer Tavu dusmu kvēle!
26. Viņu nometnes lai top par kailu tukšumu, viņu teltīs lai neviens nedzīvo,
27. jo viņi vajā to, ko Tu esi sitis, un vairo tā sāpes, ko Tu esi ievainojis.
28. Lai tiem krājas noziegums pie nozieguma, ka viņi netiek pie Tavas taisnības!
29. Lai viņi tiek izdzēsti no dzīvības grāmatas, lai viņus nepieraksta pie taisnajiem!
30. Bet es esmu nonīcis un pilns sāpju, Tava palīdzība, ak, Dievs, lai mani uztur!