1. Dziedātāju vadonim. Pēc meldijas "Lilijas". Dāvida dziesma.
2. Palīdzi man, ak, Dievs, jo ūdeņi apdraud manu dzīvību!
3. Es grimstu dziļās dūņās, kur nav pamata; es esmu iekļuvis ūdens dziļumos, un ūdens straume draud mani aizskalot projām.
4. Es esmu piekusis kliedzot, mana rīkle ir aizsmakusi, manas acis ir izdzisušas, gaidīdamas uz manu Dievu.
5. Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; stipri ir tie, kas mani grib iznīcināt un man netaisni uzbrūk; ko es nemaz neesmu nolaupījis, tas man jāatlīdzina.
6. Dievs, Tu gan zini manas aplamības, un mani pārkāpumi nav Tev apslēpti.
7. Lai manis dēļ nekrīt kaunā tie, kas uz Tevi cer, ak, Dievs, ak, Kungs Cebaot! Lai manis dēļ nesarkst aiz kauna tie, kas Tevi meklē, Israēla Dievs!
8. Jo Tevis dēļ es nesu negodu, Tevis dēļ manu vaigu klāj kauns.
9. Es esmu kļuvis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
10. Jo dedzība Tava nama labad mani ir ēdusi un Tavu zaimotāju zaimi ir krituši uz mani.
11. Ja es raudāju un gavēdams šķīstīju savu dvēseli, tad tas kļuva man par apsmieklu.
12. Es uzvilku sev par sēru apģērbu maisu, bet es kļuvu viņiem par zobgalīgu sakāmvārdu.