9. tad drebēja zeme, lāsoja debesis Dieva, Sinaja Kunga, tā Dieva priekšā, kas ir Israēla Dievs.
10. Tu, Dievs, liki nolīt bagātam lietum, Savu iztvīkušo mantojumu Tu atspirdzināji.
11. Tavs pulks tur apmetās dzīvot, Tu, Dievs, atspirdzināji nelaimīgos ar Saviem labumiem.
12. Tas Kungs lika atskanēt uzvaras vēstij, prieka vēsts sludinātāju bija liels pulks:
13. "Karapulku ķēniņi bēg, viņi bēg, bet namamāte dala laupījumu."
14. Vai jūs gribējāt palikt guļam starp aploku sētām, kad viss lauks mirdzēja it kā noklāts ar sudrabotiem baložu spārniem, kuru spalvas spīd zaļdzeltenā zelta krāsā?
15. Kad Visuvarenais tur ķēniņus izklīdināja, tad krita sniegs Calmona kalnā.
16. Dieva kalns ir Basana kalns, Basana kalnam daudz virsotņu.