10. jo Tu mūs esi pārbaudījis, ak, Dievs, un esi mūs dzidrinādams kausējis, kā kausē sudrabu.
11. Tu esi ļāvis mums sapīties tīklā, licis smagas nastas uz mūsu kamiešiem;
12. Tu esi licis cilvēkiem celties pāri mūsu galvām, mums bija jāiet ugunī un ūdenī, un tomēr Tu beidzot mūs esi izvedis svabadībā.
13. Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev pildīšu savus solījumus,
14. kam manas lūpas ir atdarījušās, ko mana mute ir runājusi grūtā brīdī.
15. Es Tev nesīšu treknus dedzināmos upurus kopā ar aunu upuru smaržu, es Tev sagatavošu vēršus un āžus. (Sela.)
16. Nāciet, klausaities visi, kas Dievu bīstaties, es jums stāstīšu, ko Viņš ir darījis manai dvēselei!
17. Es Viņu piesaucu ar savu muti, un Viņa slava bija uz manas mēles.
18. Ja es netaisnību turētu savā sirdī, tad Tas Kungs, Visuvarenais, mani nebūtu uzklausījis.
19. Bet Dievs mani patiesi ir klausījis, ir ņēmis vērā manas lūgšanas.