7. Tu, kas kalnus nostiprini ar Savu spēku, apjozies ar stiprumu,
8. Tu klusini jūru krākšanu, to viļņu šņākšanu un tautu trakošanu,
9. ka visu pasaules malu iemītnieki bīstas no Tavām zīmēm; un tomēr Tu liec arī gavilēt ļaudīm gan rītausmas, gan saulrieta zemēs.
10. Tu piemeklē zemi ar svētību un dzirdini to un dari to visai bagātu: Dieva strautā ūdens papilnam. Tu liec viņu labībai un lauku augļiem labi izdoties, jo tā Tu apkop zemi.
11. Tu slacini zemes vagas, ar veldzi Tu līdzini tās arumus, Tu dari zemi mīkstu ar lietusgāzēm un svētī tās asnus.
12. Tu pušķo un vainago gadu ar Savu labumu, un Tavas pēdas pil no treknuma.
13. Klajumu ganības zeļ, un pakalni apjožas ar gavilēm.
14. Pļavas pārklājas ar ganāmiem pulkiem, un ielejas ietinas labības segā, tās gavilē un dzied!