7. Ik vakaru viņi atnāk, kauc kā suņi un apskraida pilsētu.
8. Redzi, putās ir viņu mutes, zobeni ir uz viņu lūpām, jo viņi saka: kas gan to dzird?
9. Bet Tu, Kungs, smejies par viņiem, Tu vīpsnā par visām tām tautām.
10. Mans stiprums, uz Tevi es gaidu, jo Dievs ir mana stiprā pils.
11. Mans Dievs man bagātīgi parāda Savu žēlastību; Dievs man liek ar prieku uzlūkot manus ienaidniekus.
12. Nenokauj tos, lai mana tauta tos neaizmirst! Izklīdini tos ar Savu spēku un nogāz tos, Kungs, mūsu vairogs, gar zemi!
13. Viņu grēcīgās mutes, viņu lūpu ļauno vārdu dēļ lai viņi sapinas paši savā lepnībā aiz lāstiem un meliem, ko viņi runā.
14. Izdeldē viņus dusmās, izdeldē viņus, ka viņu vairs nav! Liec viņiem atzīt, ka Dievs valda Jēkabā līdz pašam pasaules galam! (Sela.)
15. Ik vakaru viņi atnāk, kauc kā suņi un apskraida pilsētu.