5. Mana sirds sažņaudzas manās krūtīs, un nāves bailes mani ir sagrābušas.
6. Baiļu trīsas un drebuļi mani pārņēmuši, un šaušalas mani stindzinājušas.
7. Es izsaucos:"Kaut man būtu spārni kā balodim! Es aizlaistos un nomestos, kur man būtu miers."
8. Redzi, es gribētu aizlaisties tālu un apmesties tuksnesī. (Sela.)
9. Es steigtos un meklētu paglābties no bargās vētras un aukas.
10. Iznīcini, Kungs, viņu nodomus, sajauc viņu valodu, jo es redzēju varas darbus un nesaskaņas pilsētā.
11. Dienu un nakti tādas lietas noris arī uz tās mūriem, un netaisnība un varas darbi notiek tāpat tās vidū,
12. negantība ir tās iekšienē, pārestība un viltus neizzūd tās tirgos.
13. Taču tas nav ienaidnieks, kas mani nievā,- to es varētu panest; tas nav mans nīdētājs, kas saslejas pret mani,- no viņa es paslēptos;
14. nē, bet tas esi tu - cilvēks man līdzīgs - mans draugs un uzticīgais biedrs,
15. ar kuru mīļi satikāmies un kopā gājām Dieva namā.
16. Lai nāve viņus aizrauj, ka viņi dzīvi nobrauc ellē! Jo ļaunums mīt viņu namos, viņu sirdīs.
17. Bet es piesaukšu Dievu, un Tas Kungs mani izglābs.
18. Vakaros, rītos un dienvidū es nopūtīšos un žēlošos, un Viņš uzklausīs manu balsi.
19. Viņš atsvabinās manu dvēseli no tiem, kas lielā pulkā ir ap mani, un dos man mieru, ka neviens man nespēs tuvoties.
20. Dievs klausīs mani un pazemos viņus, mūžīgais valdnieks (sela), kas no mūžības sēž Savā goda krēslā. Taču viņi neatgriežas un nebīstas Dieva.