12. negantība ir tās iekšienē, pārestība un viltus neizzūd tās tirgos.
13. Taču tas nav ienaidnieks, kas mani nievā,- to es varētu panest; tas nav mans nīdētājs, kas saslejas pret mani,- no viņa es paslēptos;
14. nē, bet tas esi tu - cilvēks man līdzīgs - mans draugs un uzticīgais biedrs,
15. ar kuru mīļi satikāmies un kopā gājām Dieva namā.
16. Lai nāve viņus aizrauj, ka viņi dzīvi nobrauc ellē! Jo ļaunums mīt viņu namos, viņu sirdīs.
17. Bet es piesaukšu Dievu, un Tas Kungs mani izglābs.
18. Vakaros, rītos un dienvidū es nopūtīšos un žēlošos, un Viņš uzklausīs manu balsi.
19. Viņš atsvabinās manu dvēseli no tiem, kas lielā pulkā ir ap mani, un dos man mieru, ka neviens man nespēs tuvoties.
20. Dievs klausīs mani un pazemos viņus, mūžīgais valdnieks (sela), kas no mūžības sēž Savā goda krēslā. Taču viņi neatgriežas un nebīstas Dieva.
21. Viņi izstiepj roku pret saviem draugiem un lauž savu derību.
22. Glumāka par sviestu ir viņu mutes valoda, bet sirdī ir karš. Viņu vārdi ir maigāki par eļļu, bet patiesībā tie ir kaili zobeni.