1. Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām. Mīlestības dziesma.
2. Mana sirds izplūst košos vārdos - es dziedāšu dziesmu ķēniņam. Mana mute ir kā veikla rakstītāja rakstāmais.
3. Tu esi skaistākais starp cilvēku bērniem, tavas lūpas ir laipnības un mīlības pilnas, tāpēc Dievs tevi svētīs mūžīgi.
4. Apjoz savu zobenu ap gurniem, tu varoni, rotājies ar spēku un godību!
5. Dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, tad laimīgs būs tavs gājiens, sargājot patiesību, lēnību un taisnību! Un tava labā roka rādīs tev šausmu pilnus brīnumus!
6. Tavas bultas ir asas - tautas krīt tev pie kājām; un tās iespiedīsies ķēniņa ienaidnieku sirdīs!
7. Tavs tronis kā Dieva tronis pastāv joprojām un mūžīgi, un taisns ir tavas valdības scepteris.
8. Tu mīli taisnību un ienīsti netaisnību, tāpēc Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svaidījis ar prieka eļļu kā nevienu no taviem bērniem.
9. Visas tavas drānas smaržo pēc mirrēm un alvejas, ziloņkaula pilīs tevi iepriecina stīgu skaņas.
10. Taviem greznojumiem rotātas ķēniņu meitas staigā tavā galmā, tava jaunā līgava stāv tev pa labi Ofīras zelta rotā.
11. Klausies, meita, skaties un pavērs šurp savu ausi: aizmirsti savu tautu un sava tēva namu,
12. tad ķēniņam patiks tavs skaistums, jo viņš jau ir tavs kungs, un tev jāpakļaujas viņam!
13. Tiras pilsētas iedzīvotāju meitas tev tuvosies ar veltēm, un tavas tautas bagātākie iepriecinās tavu vaigu ar savām dāvanām, cenzdamies iegūt tavu labvēlību.
14. Košā skaistumā mirdz ķēniņa meita, ar zeltu un pērlēm ir rotāts viņas apģērbs.
15. Izrakstītās drānās viņa tiek vesta pie ķēniņa, aiz viņas arī jaunavas, viņas rotaļu biedrenes, stājas tavā priekšā.
16. Līksmi saucieni un gaviles pavada viņas, un tā viņas nonāk ķēniņa pilī.
17. Tavi dēli lai stājas tēvu vietā, tu viņus celsi par valdniekiem pār visu zemi.
18. Es gribu radīt piemiņu tavam vārdam uz audžu audzēm, un tautas teiks tavu slavu vienumēr un mūžīgi.