1. Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma.
2. Pie Tevis, Kungs, es patveros, neļauj man kaunā palikt mūžīgi! Izglāb mani pēc Tavas taisnības!
3. Pievērs man Savu ausi, izglāb mani ar steigu, esi man par klinti, kur varu patverties, par stipru pili, kas man palīdz!
4. Tu esi mana klints un mana pils, vadi un ved mani Sava Vārda dēļ.
5. Izvelc mani no tīkla, kas slepeni izlikts pret mani, jo Tu esi mans patvērums.
6. Tavā rokā es nododu savu garu. Tu mani esi atpestījis, Tu uzticīgais Dievs.
7. Tu nīsti tos, kas pie nīcīgiem elkiem turas, bet es paļaujos uz To Kungu.
8. Es gavilēju un priecājos par Tavu žēlastību, jo Tu esi uzlūkojis manu postu un ņēmis vērā manas dvēseles bēdas,
9. Tu mani neesi izdevis maniem ienaidniekiem, Tu manai kājai liki nostāties plašākā vietā.
10. Apžēlojies par mani, mans Kungs, jo mani māc bailes un no bēdām manas acis zaudē savu spožumu; mana dvēsele ir apbēdināta, un mana miesa ir sagurusi.
11. Jā, skumjās paiet mana dzīve, un mani gadi aizrit vienās nopūtās. Aiz bēdām manas paša vainas dēļ sabrūk mans spēks un mani kauli izģinst.
12. Aiz ienaidnieku lielā pulka es esmu kļuvis par apkaunojumu, par biedēkli saviem kaimiņiem. Mani paziņas trūkstas, un, kas mani uz ielas satiek, bēg no manis.
13. Es esmu zustin zudis ļaužu piemiņai - kā mironis, es esmu kļuvis kā sadauzīts trauks.