3. Es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un arī naktī, bet neatrodu mieru!
4. Un taču Tu esi svēts, Tavs goda krēsls stāv pāri Israēla slavas dziesmām.
5. Uz Tevi cerēja mūsu tēvi, viņi cerēja, un Tu viņus izglābi.
6. Tevi viņi piesauca un tapa atpestīti, uz Tevi viņi cerēja un nepalika kaunā.
7. Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiets un ļaužu nievāts.
8. Visi, kas mani redz, nievā mani, savelk lūpas un krata galvu:
9. "Lai nu viņš pārmet to Tam Kungam, lai Tas viņu izglābj, lai izrauj no bēdām, jo Tam jau uz viņu labs prāts."
10. Tu esi tas, kas mani izvedis no mātes miesām, kas mani mācījis paļauties uz Tevi no mātes krūts.
11. Uz Tevi esmu vērsts no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mans Dievs.
12. Neesi tālu no manis, jo izbailes ir visapkārt, esi man tuvu, jo nav neviena, kas palīdz!
13. Nikni vērši mani apstājuši, Basanas milzu tauri mani ielenkuši.
14. Tie atpleš savu rīkli pret mani kā plēsīgs un rēcošs lauva.
15. Es esmu kā izliets ūdens, visi mani kauli ir kā salauzti, mana sirds manās miesās ir kā izkusis vasks.
16. Manas smaganas izkaltušas kā māla trauks, un mana mēle līp pie manām aukslējām, nāves pīšļos Tu mani esi guldījis.
17. Ap mani sastājušies suņi, ļaundaru bars mani ielenc, manas rokas un kājas ir caururbtas.
18. Es varu saskaitīt visus savus kaulus, bet viņi lūkojas manī ar prieku.
19. Viņi dala manas drēbes savā starpā, un par manu apģērbu viņi met kauliņus.
20. Neesi tik tālu, ak, Kungs, Tu mans spēks, steidzies palīgā!
21. Izglāb manu dvēseli no zobena, manu dzīvību no suņu varas!
22. Pestī mani no lauvas rīkles, no mežonīgo vēršu ragiem!