8. Viņš apsedz debesis ar mākoņiem, Viņš dod zemei lietu un liek zālei augt uz kalniem.
9. Viņš dod barību lopiem, jaunajiem kraukļiem, kad tie brēc.
10. Viņam nav nekāda prieka par zirga stiprumu, Viņš nesajūt nekādu patiku par vīra lieliem.
11. Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas cerē uz Viņa žēlastību.
12. Teici To Kungu, Jeruzāleme; slavē, Ciāna, savu Dievu!
13. Jo Viņš nostiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tavā vidū.
14. Viņš dod drošumu tavām robežām, Viņš paēdina tevi ar briedušiem kviešiem.
15. Viņš noraida Savu vārdu lejup uz zemi, Viņa vārds izplatās strauji.
16. Viņš izkaisa sniegu kā vilnas pūkas un izbārsta salnu kā pelnus.
17. Viņš met Savus krusas graudus kā maizes druskas zemē. Kas var no Viņa aukstuma glābties?
18. Kad Viņš pavēl, tad tie izkūst; kad Viņš sūta Savu atkušņa vēju, tad ūdeņi notek.
19. Viņš pasludināja Jēkabam Savu vārdu un Israēlam Savus likumus un tiesas.
20. Tā Viņš nav darījis nevienai citai tautai. Tādēļ tām ir svešas Viņa tiesas. Alelujā!