23. Tad Viņš bija nodomājis viņus iznīcināt, ja nebūtu Mozus, Viņa izraudzītais, par viņiem iestājies Viņa priekšā, lai novērstu Viņa dusmas un glābtu viņus no nāves.
24. Viņi nepriecājās par skaisto zemi un neticēja Viņa vārdam,
25. bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
26. Tad Viņš pacēla pret viņiem Savu roku, lai viņus nomaitātu tuksnesī,
27. lai nomāktu viņus tautu starpā un viņus izkaisītu pa dažādām zemēm.
28. Tad viņi pieķērās Baalam-Peoram un ēda elkiem nesto ziedojumu gaļu,
29. un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem. Kad izcēlās sērga viņu starpā,
30. tad cēlās Pinehass un tiesāja, un sērga mitējās.
31. Tas viņam tapa pielīdzināts par nopelnu uz bērnu bērniem mūžīgi.
32. Tad ļaudis Viņu apkaitināja pie strīdus ūdens, un Mozum bija jāpiedzīvo viņu dēļ ļaunums,
33. jo viņi, pretodamies Viņa Garam, sarūgtināja viņa sirdi, un viņš teica neapdomīgus vārdus ar savām lūpām.
34. Viņi arī neizdeldēja tautas, kā Tas Kungs viņiem bija pavēlējis,