Nodaļas

  1. 1
  2. 2
  3. 3
  4. 4
  5. 5
  6. 6
  7. 7
  8. 8
  9. 9
  10. 10
  11. 11
  12. 12
  13. 13
  14. 14
  15. 15
  16. 16
  17. 17
  18. 18
  19. 19
  20. 20
  21. 21
  22. 22
  23. 23
  24. 24
  25. 25
  26. 26
  27. 27
  28. 28
  29. 29
  30. 30
  31. 31
  32. 32
  33. 33
  34. 34
  35. 35
  36. 36
  37. 37
  38. 38
  39. 39
  40. 40
  41. 41
  42. 42
  43. 43
  44. 44
  45. 45
  46. 46
  47. 47
  48. 48
  49. 49
  50. 50
  51. 51
  52. 52
  53. 53
  54. 54
  55. 55
  56. 56
  57. 57
  58. 58
  59. 59
  60. 60
  61. 61
  62. 62
  63. 63
  64. 64
  65. 65
  66. 66
  67. 67
  68. 68
  69. 69
  70. 70
  71. 71
  72. 72
  73. 73
  74. 74
  75. 75
  76. 76
  77. 77
  78. 78
  79. 79
  80. 80
  81. 81
  82. 82
  83. 83
  84. 84
  85. 85
  86. 86
  87. 87
  88. 88
  89. 89
  90. 90
  91. 91
  92. 92
  93. 93
  94. 94
  95. 95
  96. 96
  97. 97
  98. 98
  99. 99
  100. 100
  101. 101
  102. 102
  103. 103
  104. 104
  105. 105
  106. 106
  107. 107
  108. 108
  109. 109
  110. 110
  111. 111
  112. 112
  113. 113
  114. 114
  115. 115
  116. 116
  117. 117
  118. 118
  119. 119
  120. 120
  121. 121
  122. 122
  123. 123
  124. 124
  125. 125
  126. 126
  127. 127
  128. 128
  129. 129
  130. 130
  131. 131
  132. 132
  133. 133
  134. 134
  135. 135
  136. 136
  137. 137
  138. 138
  139. 139
  140. 140
  141. 141
  142. 142
  143. 143
  144. 144
  145. 145
  146. 146
  147. 147
  148. 148
  149. 149
  150. 150

Vecā Derība

Jaunā Derība

Psalmi 105 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)

Kā Dievs veda Israēlu

1. Pateicieties Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, sludiniet tautu starpā Viņa darbus!

2. Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam, stāstiet par visiem Viņa brīnuma darbiem!

3. Slavējiet Viņa svēto Vārdu! Lai priecājas visu sirdis, kas meklē To Kungu!

4. Meklējiet To Kungu un Viņa spēku, vienumēr meklējiet Viņa vaigu!

5. Pieminiet Viņa brīnuma darbus, ko Viņš darījis, Viņa zīmes un Viņa mutes spriedumus,

6. jūs, Ābrahāma, Viņa kalpa, dzimums, jūs, Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!

7. Viņš, Tas Kungs, ir mūsu Dievs; Viņa tiesas lēmumi iet pār visu zemi.

8. Viņš neaizmirst Savu derību nemūžam, to vārdu, ko Viņš tūkstošiem dzimumiem devis,

9. to derību, ko Viņš slēdzis ar Ābrahāmu, un Savu zvērestu, ko Viņš devis Īzākam,

10. ko Viņš arī Jēkabam par likumu apstiprinājis un par mūžīgu derību Israēlam,

11. kad Viņš teica:"Tev Es došu Kānaāna zemi kā jūsu mantojuma tiesu!"

12. Toreiz ļaužu bija nedaudz, pavisam maz, un viņi bija svešinieki tai zemē.

13. Viņi staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm.

14. Bet Viņš neļāva nevienam viņus apspiest un sodīja pat ķēniņus viņu dēļ:

15. "Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!"

16. Kad bads uznāca tajā zemē un izbeidzās viss maizes krājums,

17. Viņš sūtīja viņiem pa priekšu vienu vīru, Jāzepu, ko pārdeva par vergu,

18. viņa kājas lika siekstā un viņu pašu iekala dzelzīs,

19. kamēr viņa paredzējums piepildījās un Tā Kunga vārds to apliecināja.

20. Kēniņš sūtīja un lika atraisīt viņu, tautu valdnieks viņu atsvabināja,

21. viņš iecēla viņu par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai,

22. lai tas valda pār viņa lielkungiem pēc sava prāta un māca viņa vecajiem gudrību.

23. Tā Israēls nonāca Ēģiptes zemē, un Jēkabs dzīvoja kā svešinieks Hama zemē.

24. Tad Dievs lika Saviem ļaudīm pieaugt skaitā un darīja viņus varenākus nekā viņu pretiniekus.

25. Viņš pārveidoja viņu sirdis, lai viņi sāktu ienīst Viņa tautu un uzbrukt ar viltu Viņa kalpiem.

26. Tad viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izraudzījis.

27. Tie darīja brīnuma zīmes viņu starpā un brīnumus Hama zemē.

28. Viņš sūtīja tumsu, diena satumsa pavisam; tomēr viņi nepiegrieza vērību Viņa vārdam.

29. Viņš pārvērta visus viņu ūdeņus asinīs, visas zivis aizgāja bojā.

30. Viņu zeme mudžēja no vardēm līdz pat ķēniņa pils telpām.

31. Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.

32. Viņš deva viņiem krusu lietus vietā un sūtīja uguns liesmas viņu zemē.

33. Viņš sasita viņu vīna kokus un vīģu kokus un nopostīja visus kokus viņu zemē.

34. Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles bez skaita

35. un noēda visu zāli viņu zemē, apēda visus zemes augļus.

36. Tad Viņš nokāva visus pirmdzimtos viņu zemē, viņu pirmo spēku,

37. un izveda Savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.

38. Ēģipte priecājās par viņu aiziešanu, jo bailes no viņiem to bija pārņēmušas.

39. Padebesi Viņš deva viņiem par segu un uguni naktī par gaismu.

40. Tad Mozus lūdza, un Dievs sūtīja viņiem paipalas un paēdināja viņus ar debesu maizi.

41. Viņš pāršķēla klinti, tad iztecēja ūdens un plūda pa tuksnesi straumēm,

42. jo Viņš atcerējās Savu svēto vārdu un Savu kalpu Ābrahāmu.

43. Tā Viņš izveda Savu tautu ar prieku un ar gavilēm Savus izredzētos,

44. un deva viņiem citu tautu zemi, lai viņi to iegūst un pārņem sev par īpašumu,

45. lai turētu godā Dieva likumus un pildītu Viņa baušļus. Alelujā!