18. Augstie kalni ir par mājokli kalnu kazām, un klintis āpšiem par patvērumu.
19. Tu radīji mēnesi laika noteikšanai, un sauli, kas pati zina savu gaitu.
20. Kad iestājas tumsa, tad metas nakts, tad kustas visi meža zvēri.
21. Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma un gaida savu barību no Dieva.
22. Kad saule uzlec, tad tie pazūd un apgulstas savās alās;
23. tad cilvēks iziet pie sava darba, iegrimdams savā darbā līdz vakara laikam.
24. Cik lieli ir Tavi darbi, ak, Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis; zeme ir Tavu radījumu pilna.
25. Redzi, jūra - cik liela un plaša tā uz visām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā daudzumā visādi kustoņi, lieli un mazi.
26. Tur brauc kuģi, tur ir leviatāns, ko Tu esi radījis, lai tas rotaļājas tanī.
27. Viņi visi gaida uz Tevi, lai Tu viņiem barību dod savā laikā.
28. Kad Tu to viņiem dod, tad viņi to sakrāj; kad Tu atver Savu roku, tad viņi top paēdināti ar visu labu.