16. Ar valgumu pildās Tā Kunga koki, Libanona ciedru koki, ko Viņš stādījis,
17. kur putni taisa savas ligzdas, kur stārķi dzīvo ciprešu galotņu zaros.
18. Augstie kalni ir par mājokli kalnu kazām, un klintis āpšiem par patvērumu.
19. Tu radīji mēnesi laika noteikšanai, un sauli, kas pati zina savu gaitu.
20. Kad iestājas tumsa, tad metas nakts, tad kustas visi meža zvēri.
21. Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma un gaida savu barību no Dieva.
22. Kad saule uzlec, tad tie pazūd un apgulstas savās alās;
23. tad cilvēks iziet pie sava darba, iegrimdams savā darbā līdz vakara laikam.