4. Ak, manas dienas ir izkūpējušas kā dūmi, mani kauli izdeguši līdzīgi pagalei.
5. Satriekta ir mana sirds, izkaltusi kā zāle, es pat aizmirstu ēst savu maizi.
6. No vaimanām mani kauli līp man pie manas miesas.
7. Es esmu kā purva dumpis tuksnesī, kā apogs drupu kaudzēs.
8. Es esmu bez miega un sēžu kā vientulis putns uz jumta.
9. Mani ienaidnieki peļ mani diendienā, tie, kas pret mani trako, piemin mani lādēdami.
10. Es ēdu pelnus kā maizi un jaucu savu dzērienu ar asarām
11. Tavas bardzības un dusmības dēļ, jo Tu pacēli un atkal nogāzi mani.
12. Manas dienas ir izstiepušās kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle!
13. Bet Tu, Kungs, Tu paliec mūžīgi - un Tava piemiņa uz radu radiem.
14. Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi,
15. jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos,
16. lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,