1. Un tautas vadoņi dzīvoja Jeruzālemē, bet pārējie ļaudis meta meslus, lai viens no katriem desmit dzīvotu Jeruzālemē, svētajā pilsētā, bet pārējie deviņi citās pilsētās.
2. Tomēr tauta no sirds apsveica visus vīrus, kas labprātīgi piedāvājās dzīvot Jeruzālemē.
3. Un šie ir apgabala priekšnieki, kas dzīvoja Jeruzālemē un arī Jūdas apdzīvotajās vietās, un pie tam ikviens savā īpašumā katrā apdzīvotajā vietā: israēlieši, priesteri, levīti, Tempļa kalpotāji un Salamana kalpu dēli.
4. Jeruzālemē bija apmetušies tiklab kādi no Jūdas, kā arī no Benjamīna dēliem. No Jūdas dēliem: Ataja, Usijas dēls, tas Zaharjas dēls, tas Amarjas dēls, tas Šefatjas dēls, tas Mahalaleēla dēls no Pereca dēliem;
5. un Maāseja, Bāruha dēls, tas Kol-Hoza dēls, tas Hazajas dēls, tas Adajas dēls, tas Jojariba dēls, tas Zaharjas dēls no šilonītiem.
6. Visu Pereca dēlu, kas dzīvoja Jeruzālemē, bija četri simti sešdesmit astoņi drošsirdīgi vīri.
7. Un šie ir Benjamīna dēli: Sallus, Mešullāma dēls, tas Joeda dēls, tas Pedajas dēls, tas Kolajas dēls, tas Maāsejas dēls, tas Itiēla dēls, tas Jesajas dēls,
8. un pēc viņa Gabajs un Sallajs, kopā deviņi simti divdesmit astoņi.
9. Joēls, Sihrija dēls, bija viņu uzraugs un pārstāvis, un Jūda, Hasenuas dēls, bija otrs pārzinis pār pilsētu.