23. Ja mēs tāpēc sev būtu uzcēluši altāri, lai novērstos no Tā Kunga vai lai uz tā upurētu dedzināmos upurus, ēdamos upurus un kaujamos pateicības upurus, tad lai Tas Kungs pats mūs piemeklē un soda!
24. Nē! Bet mēs to darījām vairāk tikai rūpju un bažu dēļ, ka kādu dienu jūsu bērni varētu sacīt mūsu bērniem, teikdami: kas jums daļas gar To Kungu, Israēla Dievu?
25. Tas Kungs taču ir par robežu nolicis Jordānu starp mums un jums, jūs Rūbena un Gada bērni, un jums nav nekādas daļas gar To Kungu! Tad gan jūsu bērni novērstu mūsu bērnus no tā, ka viņi bītos To Kungu.
26. Un tāpēc mēs spriedām: uzcelsim mēs paši sev šo altāri nedz dedzināmiem upuriem, nedz kaujamiem upuriem,
27. bet lai tas būtu par liecības zīmi starp mums un jums un starp mūsu un jūsu pēcnācējiem, ka mēs esam gatavi no sirds kalpot Tā Kunga priekšā tiklab ar saviem dedzināmiem upuriem, kā arī ar saviem kaujamiem upuriem un ar saviem pateicības upuriem, lai tad jūsu bērni nevarētu rītdien teikt mūsu bērniem: jums nav nekādas daļas gar To Kungu.
28. Tāpēc mēs sacījām: ja kāds mums vai mūsu pēcnācējiem nākotnē tā sacītu, tad mēs varētu atbildēt: skatiet tā Dieva altāra atdarinājumu, ko mūsu tēvi ir uzcēluši nedz dedzināmiem upuriem, nedz kaujamiem upuriem, bet lai tā būtu liecības zīme starp mums un jums.
29. Lai tādas domas ir tālu nost no mums, ka mēs saceltos pret To Kungu vai ka mēs šodien nogrieztos nost no Tā Kunga, uzceldami vēl vienu altāri dedzināmiem upuriem, ēdamiem upuriem un kaujamiem upuriem līdzās Tā Kunga, mūsu Dieva, altārim, kas atrodas Viņa mājokļa priekšā."
30. Kad priesteris Pinehass un draudzes vadoņi un virsnieki pār tūkstošiem, kas bija kopā ar viņu, šos vārdus dzirdēja, ko bija runājuši Rūbena, Gada un Manases bērni, tad tas viņiem patika.
31. Un Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, atbildēja Rūbena bērniem, Gada bērniem un Manases bērniem: "Šodien mēs atzīstam, ka Tas Kungs ir mūsu vidū, tāpēc ka jūs neesat lauzuši uzticību Tam Kungam. Līdz ar to jūs esat izglābuši Israēla bērnus no Tā Kunga soda."
32. Tad Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, kā arī vadoņi, kas bija kopā ar viņu, griezās atpakaļ no Rūbena bērnu un no Gada bērnu zemes, no Gileādas uz Kānaāna zemi pie Israēla bērniem, un viņi tiem atnesa šo atbildi.
33. Un šie vārdi patika Israēla bērniem, un Israēla bērni slavēja Dievu, un tie vairs nedomāja pret viņiem celties, lai ietu pret tiem karot ar karapulkiem, nedz to zemi postīt, kur Rūbena bērni un Gada bērni dzīvoja.
34. Un Rūbena un Gada bērni teica par šo altāri: "Lai tas ir liecības zīme mūsu starpā, ka Tas Kungs ir Dievs."