9. Un Jozua tiem uzbruka negaidot, visu nakti no Gilgalas soļojis uz augšu.
10. Un Tas Kungs tos izbiedēja Israēla priekšā, un Israēls tos sakāva lielā kaujā pie Gibeonas, vajāja tos pa ceļu augšup pret Bet-Horonu un tos galīgi uzveica pie Asekas un Makēdas.
11. Kad viņi, bēgdami no Israēla, atradās pie Bet-Horonas stāvās nogāzes, tad Tas Kungs pats meta uz viņiem akmeņu lielumā krusas graudus no debesīm līdz pat Asekai, tā ka tie nomira, un pie tam daudz vairāk nomira no krusas graudiem nekā no Israēla bērnu zobena.
12. Toreiz Jozua lūdza To Kungu, tai dienā, kad Tas Kungs nodeva amoriešus Israēla bērnu rokās, un viņš izsaucās Israēla bērnu priekšā: "Saule, apstājies pār Gibeonu un tu, mēnesi, pār Ajalonas ieleju!"
13. Tad saule palika mierā, un mēness apstājās, kamēr tauta atriebās saviem ienaidniekiem. Vai tas nav rakstīts Varoņu grāmatā? Tiešām, saule palika debesu vidū stāvot un nesteidzās noiet veselu dienu.
14. Un nebija nevienas citas dienas tādas kā šī, salīdzinot ar iepriekšējām un arī ar nākamajām, kurā Tas Kungs tā būtu paklausījis cilvēka balss lūgumu, jo Tas Kungs karoja Israēla labā.
15. Tad Jozua griezās atpakaļ un viss Israēls līdz ar viņu uz Gilgalas nometni.
16. Bet tie pieci ķēniņi bija bēguši un paslēpušies alā pie Makēdas.
17. Tas Jozuam tika paziņots un sacīts: "Tie pieci ķēniņi ir atrasti, jo viņi ir paslēpušies alā pie Makēdas."
18. Tad Jozua pavēlēja: "Aizveliet lielos akmeņus alas ieejas priekšā un izlieciet vīrus viņu apsargāšanai.
19. Bet jūs nestāviet mierā un tikai dzenieties pakaļ saviem ienaidniekiem un kaujiet viņu aizmugurējos. Neļaujiet viņiem nonākt savās pilsētās, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, viņus ir nodevis jūsu rokā."
20. Un, kad Jozua un Israēla bērni bija pabeiguši viņu iznīcināšanu lielā kaujā, kura bija ļoti sīva, līdz viņi bija pagalam un tikai nedaudzi atlikušies bija paguvuši no tiem glābties, nonākdami stipri nocietinātās pilsētās,
21. un kad visa kara tauta atgriezās neskarta pie Jozuas Makēdas nometnē un neviens nebija uzdrošinājies Israēla bērniem parādīt pat savu mēles galu,
22. tad Jozua pavēlēja: "Atveriet alas ieeju un atvediet pie manis tos piecus ķēniņus no alas!"
23. Tā tie arī darīja un izveda ārā no alas un atveda pie viņa tos piecus ķēniņus: Jeruzālemes ķēniņu, Hebronas ķēniņu, Jarmutas ķēniņu, Lahišas ķēniņu un Eglonas ķēniņu.
24. Un, kad tie šos piecus ķēniņus bija izveduši pie Jozuas, tad Jozua sasauca visus Israēla vīrus un sacīja karaspēka virsniekiem, kuri bija gājuši līdz ar viņu: "Nāciet šurp un lieciet savas kājas uz šo ķēniņu skaustiem!" Un tad tie piegāja un lika savas kājas uz viņu skaustiem.
25. Un Jozua tiem sacīja: "Nebīstieties un neesiet apmulsuši, bet esiet stipri un droši, jo tāpat Tas Kungs darīs visiem jūsu ienaidniekiem, pret kuriem jūs karosit."
26. Un pēc tam Jozua lika viņus nogalināt un pakārt pie pieciem kokiem, un viņi palika pie kokiem karājoties līdz vakaram.
27. Bet ap to laiku, kad saule noriet, tad Jozua pavēlēja tos noņemt nost no kokiem, un viņi tos iemeta tanī alā, kur tie bija paslēpušies, un aizvēla lielus akmeņus alas ieejas priekšā, kas tur atrodas vēl līdz šai dienai.