1. Un notika, kad Jeruzālemes ķēniņš Adonisedeks dzirdēja, ka Jozua bija ieņēmis Aju un to pilnīgi iznīcinājis un ka viņš ar Aju un ar viņas ķēniņu bija tāpat rīkojies, kā viņš bija rīkojies ar Jēriku un ar viņas ķēniņu, un ka Gibeonas iedzīvotāji bija ar Israēlu mierā izlīguši un palikuši dzīvot viņu vidū,
2. tad arī viņš ļoti izbijās, jo Gibeona bija liela pilsēta, kā jau viena no ķēniņa valsts pilsētām, lielāka nekā Aja, un visi tās vīri bija drošsirdīgi karotāji.
3. Tāpēc Jeruzālemes ķēniņš Adonisedeks sūtīja sūtņus pie Hebronas ķēniņa Hohāma un pie Jarmutas ķēniņa Pirāma, un pie Lahišas ķēniņa Jafijas, un pie Eglonas ķēniņa Debīra ar ziņu:
4. "Nāciet šurp pie manis un palīdziet man, sitīsim Gibeonu, jo tas ir sabiedrojies ar Jozuu un ar Israēla bērniem."
5. Tad tie sapulcējās un devās kalnup uzbrukumā, pieci amoriešu ķēniņi: Jeruzālemes ķēniņš, Hebronas ķēniņš, Jarmutas ķēniņš, Lahišas ķēniņš, Eglonas ķēniņš - viņi visi līdz ar visiem saviem karapulkiem, un apmetās teltīs pret Gibeonu, un iesāka ar to karot.
6. Tad Gibeonas vīri sūtīja vēstnešus pie Jozuas uz Gilgalas nometni un lika viņam sacīt: "Neatrauj savu roku no saviem kalpiem! Bet nāc steigšus, izglāb mūs un palīdzi mums. Jo pret mums ir jau sapulcējušies visi amoriešu ķēniņi, kas dzīvo kalnos."
7. Tad Jozua līdz ar visu karavīru saimi, visi varonīgi karotāji, cēlās no Gilgalas un devās uz turieni.
8. Un Tas Kungs sacīja Jozuam: "Nebīsties no viņiem, jo Es tos esmu nodevis tavā rokā: neviens pats no tiem nepastāvēs tavā priekšā."
9. Un Jozua tiem uzbruka negaidot, visu nakti no Gilgalas soļojis uz augšu.
10. Un Tas Kungs tos izbiedēja Israēla priekšā, un Israēls tos sakāva lielā kaujā pie Gibeonas, vajāja tos pa ceļu augšup pret Bet-Horonu un tos galīgi uzveica pie Asekas un Makēdas.