1. Tas sagādāja Jonam lielu vilšanos, un viņš iedegās dusmās. Viņš tad
2. piesauca lūgšanā To Kungu un teica: "Ak, Kungs, vai tas nav tieši tas, ko es teicu, kad es biju vēl savā zemē? Tādēļ es priekšlaikus steidzos aizbēgt uz Taršišu, jo es zināju, ka Tu esi žēlīgs un mīlestības pilns Dievs, lēnprātīgs un bagāts žēlastībā, kam paredzamā ļaunuma pašam žēl.
3. Tad nu, Kungs, pieņem manu dvēseli, jo es gribu labāk mirt nekā dzīvot!"
4. Bet Tas Kungs teica: "Vai tu domā, ka tu dari labi dusmodamies?"