3. Pēc tam es aizgāju pie pravietes un tuvo jos tai; kad tā bija tapusi grūta un dzemdēja dēlu, Tas Kungs man sacīja: "Dod viņam vārdu: Maher šalal haš bas!
4. Jo, iekāms vēl zēns mācēs saukt: mans tēvs, mana māte, - Damaskas mantu un Samarijas laupījumu aiznesīs projām Asīrijas ķēniņam."
5. Tad Tas Kungs vēl runāja uz mani un man teica:
6. "Par sodu, tādēļ ka šī tauta neieredz Siloas lēnos ūdeņus un draudzējas ar Recīnu un Remaljas dēlu,
7. Tas Kungs liks pārvelties pār viņiem varenās un plašās Eifratas upes ūdeņiem, tas ir, Asīrijas ķēniņam ar visu viņa karaspēku. Un tas kā milzu upe izplūdīs pa visām tās pietekām, izkāps ārā no visiem saviem krastiem,
8. ielauzīsies Jūdā, pāršļāksies pāri tai un pārplūdinās to visu, tā ka ūdens sniegsies iedzīvotājiem līdz kaklam, un ar saviem izplestajiem spārniem piepildīs visu tavu zemi, Imanuēl, cik tālu tā vien sniedzas!"
9. Esiet sašutušas, tautas, un tomēr trīciet izmisumā! Uzklausait, tālie zemes gali! Taisieties cīņai un tomēr krītiet izmisumā! Taisieties cīņai un tomēr krītiet izmisumā!
10. Izdomājiet plānu, taču tas nepiepildīsies; pieņemiet lēmumu, bet tas neīstenosies, jo ar mums ir Dievs!
11. Jo tā Tas Kungs man sacīja, kad Viņa roka mani vadīja un Viņš man lika nestaigāt šās tautas ceļus, runādams man šādus vārdus:
12. "Neturiet par sazvērestību visu to, ko šī tauta tā sauc, un nebīstieties no tā, no kā šī tauta bīstas, un neturiet to par kaut ko šausmīgu.
13. Nē, bet turiet gan par svētu To Kungu Cebaotu, bīstieties Viņu, Viņš lai jums iedveš bailes un šausmas!
14. Tad Viņš būs svētums, un tai pašā laikā Viņš būs par apgrēcības akmeni un par piedauzības klinti abiem Israēla namiem, par valgu un par slazdu Jeruzālemes iedzīvotājiem,
15. tā ka daudzi no viņiem paklups, pakritīs un sabruks pavisam, sapīsies, apjuks savā rīcībā un kļūs sagūstīti."
16. Es ieslēgšu Tā Kunga liecības un aizzīmogošu Viņa norādījumus savos mācekļos!