1. Bels ir sabrucis, un Nebo grīļojas. To tēli uzkrauti nastu nesēju lopiņiem, mantu pārvadātājiem dzīvniekiem. Tēli, kurus jūs nesen nēsājāt apkārt, uzlikti nogurušiem lopiem.
2. Tie visi ļodzās, jau bieži gāzušies, tie nevarēja nastu aiznest drošībā, un paši bija spiesti doties gūstā.
3. "Uzklausait Mani, Jēkaba nams un visi Israēla nama pāri palikušie, jūs, kas no jūsu mātes miesām Man bijuši uzkrauti un kas, no jūsu mātes klēpja sākot, esat bijuši Manis nesti!
4. Arī līdz jūsu vecuma dienām Es palikšu tas pats, Es jūs nesīšu, kamēr jūs paliksit sirmi. To Es darīju līdz šim, un arī turpmāk Es to jums darīšu, Es jūs nesīšu un jūs izglābšu.
5. Ar ko jūs Mani salīdzināsit, kam Mani pielīdzināsit, ka mēs būtu līdzīgi?
6. Tie izber zeltu no maka un nosver sudrabu ar svariem, salīgst sudrabkali, lai tas darinātu dievu, kura priekšā tie zemojas un kuru tie pielūdz.
7. Viņi ņem to uz pleciem un nēsā apkārt, un noliek atkal savā vietā. Tur tas stāv un nekustas. Kad to piesauc, tas neatbild un nevar nevienam palīdzēt viņa vajadzībā.
8. Apdomājiet un esiet stipri garā, ņemiet to pie sirds, jūs atkritēji!
9. Pieminiet notikumus kopš seniem laikiem, ka Es esmu Dievs un cita nav neviena, Dievs, kam nav cita līdzīga!