1. Tanī laikā Hiskija nopietni saslima, tad nāca pie viņa pravietis Jesaja, Amoca dēls, un tam sacīja: "Tā saka Tas Kungs: apkop savu namu, jo tu mirsi un nekļūsi vesels!"
2. Tad Hiskija pagriezās pret sienu un pielūdza To Kungu, sacīdams:
3. "Ak, Kungs, piemini, ka es Tavā priekšā staigāju patiesībā un no visas sirds darīju, kas Tev patīk!" Un Hiskija sāka gauži raudāt.
4. Tad atklājās Tā Kunga vārds Jesajam:
5. "Ej un saki Hiskijam: tā saka Tas Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: Es dzirdēju tavu lūgšanu un redzēju tavas asaras. Es pielikšu tavam mūžam vēl piecpadsmit gadus.
6. Un Es izglābšu tevi un šo pilsētu no Asīrijas ķēniņa rokas un pasargāšu šo pilsētu.
7. Un tas tev lai ir no Tā Kunga par zīmi, ka Tas Kungs izpildīs Savu apsolījumu:
8. redzi, Es ēnu pie Ahasa saules stundeņa pagriezīšu desmit pakāpes atpakaļ." Un saule atgriezās pie stundeņa pa desmit pakāpēm atpakaļ, ko tā jau bija notecējusi.
9. Šī ir Hiskijas, Jūdas ķēniņa, dziesma no tā laika, kad viņš bija slims un izveseļojās no savas slimības:
10. "Es sacīju: pašos spēka gados man jānokāpj elles vārtos, nolaupīti ir man vēl piederošie dzīves gadi.
11. Es sacīju: es neredzēšu vairs To Kungu dzīvo zemē, es neredzēšu nevienu dzīvu cilvēku apakšzemes valsts iedzīvotāju vidū.
12. Mans mājoklis ir noplēsts un aiziet no manis kā ganu telts. Es satinu savu dzīvību kā audējs savu audumu. Viņš mani nogriež kā izaustu audumu, kas satinies ap riestavu. Pirms diena izbeidzas naktī, Tu man dari galu.
13. Ja es nomierinu savu sirdi līdz rītam, Viņš salauž visus manus kaulus kā lauva; pirms diena pārvēršas vakarā un naktī, Tu man dari galu.
14. Es kliedzu kā bezdelīga, kā dzērve, es ūboju kā balodis; manas acis raudzījās ilgodamās uz augšu. Ak, Kungs, man ir bail! Palīdzi man!
15. Ko lai es saku? Ko Viņš man apsolījis, to Viņš piepildīja. Es staigāšu mierā visās savās mūža dienās pēc tādām savas dvēseles skumjām.