1. Ķēniņa Hiskijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā cēlās Asīrijas ķēniņš Sanheribs pret visām stiprajām Jūdas pilsētām un tās ieņēma.
2. Un Asīrijas ķēniņš sūtīja savu karavadoni Rabsaku no Lahišas ar lielu karaspēku pie ķēniņa Hiskijas uz Jeruzālemi. Viņš apmetās pie ūdens vada augšējā dīķa ceļā uz velētāju tīrumu.
3. Tad izgāja pie viņa namu pārvaldnieks Ēljakīms, Hilkijas dēls, ar valsts rakstvedi Sebnu un kancleru Joahu, Asafa dēlu.
4. Un Rabsaks tiem sacīja: "Paziņojiet Hiskijam: tā saka lielais Asīrijas ķēniņš: uz ko tu liec savu cerību?
5. Es saku, tie ir tukši vārdi, ka tev esot pietiekami padoma un spēka, lai karotu. Uz ko tad tu paļaujies, saceldamies pret mani?
6. Nu jā, tu paļaujies uz Ēģipti, uz šo aizlauzto niedri, bet, kas uz to balstās, tam tā sadurs roku un ievainos. Tāds ir faraons, Ēģiptes ķēniņš, pret visiem, kas uz viņu paļaujas.
7. Un, ja tu man saki: mēs paļaujamies uz To Kungu, mūsu Dievu! - vai tad viņš nav tas pats, kura kalnu svētnīcas un altārus Hiskija novāca un teica Jūdai un Jeruzālemei: tikai te, šā altāra priekšā, jums būs pielūgt? -
8. Bet nu salīgstiet ar manu kungu, Asīrijas ķēniņu, un es tev došu divi tūkstoši zirgu; parādi, vai vari sadabūt vajadzīgos jātniekus!
9. Kā tad tu gribi uzņemties cīņu ar vienu pašu virspavēlnieku no mana kunga mazākajiem kalpiem? Bet tu tomēr paļaujies uz Ēģipti ratu un jātnieku dēļ!
10. Es taču ne bez Tā Kunga, jūsu Dieva, gribas nācu pret šo zemi, lai to izpostītu! Tas Kungs pats man pavēlēja celties pret šo zemi un to izpostīt!"
11. Tad Ēljakīms, Sebna un Joahs sacīja Rabsakam: "Runā ar saviem kalpiem aramejiski, mēs to saprotam, bet nerunā ar mums jūdiski šo ļaužu priekšā, kas stāv uz mūra!"
12. Un Rabsaks atbildēja: "Vai tad mans kungs mani sūtījis tikai pie tava kunga un pie tevis runāt šos vārdus, bet ne taisni pie tiem vīriem, kas stāv uz mūra, kam kopā ar jums būs jāēd savi izkārnījumi un jādzer savi mīzali?"
13. Tad Rabsaks nostājās un teica stiprā balsī jūdiski: "Uzklausiet lielā ķēniņa, Asīrijas ķēniņa, vārdus!
14. Tā saka jums ķēniņš: lai Hiskija jūs nepieviļ, jo viņš nevar jūs glābt!
15. Un Hiskija lai jūs neapmierina ar Dievu To Kungu, kad viņš saka: Tas Kungs droši vien mūs izglābs, mūsu pilsēta nekritīs Asīrijas ķēniņa rokās! -
16. Neklausaities uz Hiskiju! Jo tā saka jums Asīrijas ķēniņš: slēdziet mieru ar mani un uzticieties man! Tad ikviens ēdīs no sava paša vīnakoka un ikviens no sava paša vīģeskoka un dzers ūdeni no savas paša akas,