1. Nāciet šurp, tautas, un klausaities, tautas, un ņemiet vērā! Lai klausās zeme un tie, kas to pilda, lai uzmana pasaule un kas tanī dzīvo!
2. Jo Tam Kungam ir dusmas pret visām tautām un naids pret visu viņu pulku; Viņš ir tās nodevis iznīcināšanai, nolēmis nokaušanai,
3. ka viņu nokautie lai tiek izmesti laukā, lai izplatās viņu līķu smaka un lai kalni pārplūst no viņu asinīm.
4. Arī viss debesu pulks iznīks, un debesis saritināsies kā grāmatas ritulis, viss viņu pulks sabirs, kā novīst vīnakoka lapas un kā nokrīt sakaltušas vīģes koka lapas.
5. Ja Mans zobens būs iededzies līdz apreibumam dusmās debesīs, tas vērsīsies par sodību pret Edomu un pret tautu, ko Es esmu nolēmis nāvei.
6. Tā Kunga zobens ir mērkts asinīs un taukos, jēru un āžu asinīs un aunu nieru taukos, jo Tam Kungam paredzami upuru svētki Bocrā un liela kaušana Edoma zemē.
7. Tad kritīs meža vērši kopā ar viņiem un jauni baroti vērši. Viņu zeme atdzersies asiņu, un viņu zeme būs trekna no taukiem.