14. Tas Kungs nāk tiesāt Savas tautas vecajus un lielkungus: "Jūs, jūs esat nopostījuši vīnadārzu! Nabagiem nolaupītā manta ir jūsu namos!
15. Kā jūs uzdrošināties postīt Manu tautu un satriekt nabagus? - tā saka Tas Kungs Cebaots.
16. Tad vēl Tas Kungs saka: tādēļ ka Ciānas meitas ir kļuvušas lepnas, staigā ar paceltu galvu un raida visapkārt nekautrīgus skatus un tipina sīkiem solīšiem, skandinādamas savu kurpju važiņas,
17. tad Tas Kungs padarīs Ciānas meitām galvu pliku, un Tas Kungs atsegs viņu kaunumu.
18. Tanī dienā Tas Kungs atņems viņām viņu rotas: kāju sprādzītes, pieres saites un pusmēnešus,
19. auskarus, rokassprādzes un plīvurus,
20. galvassegas, kāju un kurpju važiņas, arī skaistās jostas, smaržu trauciņus un amuletus,
21. pirkstu gredzenus un deguna rotas,
22. svētku drēbes un apmetņus, lakatus un somiņas,
23. rokas spoguļus un dārgos kreklus, cepures un apsegus.
24. Tad būs smalko smaržu vietā puvuma smaka un jostas vietā virves gals, matu sprogu vietā plika galva, svētku rotas vietā maisa apvalks, skaistuma vietā kauna traips!
25. Tavi izcilie vīri kritīs no zobena un tavs karaspēks kaujā.
26. Un Ciānas pilsētas vārti čīkstēs un skums, un tā iztukšota sēdēs pie zemes.