14. Tādēļ klausaities Tā Kunga vārdu, zobotājies un pļāpātāji, jūs, kas valdāt pār šo tautu Jeruzālemē.
15. Jo jūs taču sacījāt: "Mēs slēdzām derību ar nāvi un līgumu ar elli; kad pāri mums nāks plūdu briesmas ar savām bangām, tās mūs neskars: meli taču ir mūsu patvērums, un viltus ir mūsu apsegs."
16. Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: "Redzi, Es lieku Ciānā pamatakmeni, izraudzītu akmeni, dārgu stūra akmeni, kas klintij līdzīgi pamatots; kas tic, nepaliks kaunā!
17. Es padarīšu tiesu par mērauklu un taisnību par atsvaru; krusa aizraus melu aizsegu, un ūdens plūdi aizskalos viņu paslēptuvi."
18. Tad jūsu derība ar nāvi zaudēs spēku, un jūsu līgums ar elli vairs nepastāvēs. Kad soda briesmas nāks ar savām bangām, tās jūs satrieks.
19. Kad vien tās ies jums pāri, tās jūs skars un jums uzbruks: tās nāks ik rītus, dienā un naktī. Tīrās šausmās tad būs sajust piepildāmies atklāsmi.
20. Gulta ir par īsu, lai varētu tajā izstiepties, sega ir par šauru, lai varētu tajā ietīties.
21. Jo Tas Kungs celsies kā pie Peracima kalna, Viņš iedegsies un trīcēs dusmās kā Gibeona ielejā, lai izpildītu Savu nodomu, Savu neparasto nodomu, lai padarītu Savu darbu, Savu savādo darbu.
22. Rimstiet, paļātāji, lai jūsu važas netop savilktas vēl ciešāk, jo es dzirdēju no Tā Kunga Cebaota, ka iznīcināšana nolemta uz visas zemes.
23. Esiet modrīgi un klausaities manu balsi, uzklausait un ņemiet vērā, ko es saku!
24. Vai tad zemkopis vienmēr ar savu tīrumu sēšanai, to vienmēr vago un ecē?
25. Vai nav tā? Kad arumi ir nolīdzināti, viņš taču kaisa dilles un dēstī ķimenes, un sēj kviešus rindās un miežus norādītā vietā, un gar malu vēl ko citu.
26. Tā viņam Dievs ir ierādījis, ka tas tā pareizi, un viņu pamācījis.