1. Spriedums par parādību ieleju. Kas tad ir noticis, ka jūs visi kāpjat uz jumta?
2. Tu trokšņainā, kustības dārdu, ļaužu nemiera pilnā, līksmā pilsēta, tavi nokautie taču nav nedz no zobena, nedz arī cīņā krituši.
3. Nē, bet visi tavi kara virsnieki bez izņēmuma ir aizbēguši, tie visi ļāvušies sagūstīt sevi, ienaidniekam nenoraidot uz viņiem no saviem stopiem nevienu bultu, visi tavi sapulcinātie karapulki ir pēc tam saņemti gūstā, kaut viņi jau agrāk bija aizbēguši.
4. Tādēļ es saku: "Novērsieties no manis! Man gauži jāraud! Nepūlieties mani iepriecināt šai tik smagā manu tautiešu posta brīdī, kad tik daudzi no viņiem dabūjuši galu!"
5. Jo satraukuma, nomāktības un apjukuma diena nāk no Tā Kunga Cebaota parādību ielejā - diena, kas satriec mūrus un liek atskanēt kalnā vaimanu saucieniem.
6. Ēlāms, apjozis bultu maksti, nāk ar ratiem, vīriem un jātniekiem, un arī Kirs ir pacēlis vairogu.
7. Tā pildījās tavas jaukās ielejas ar kara ratiem, un jātnieki pulcējās vārtu priekšā.
8. Tad viņš noraisīja pārklāto aizsegu no Jūdas acīm, bet tās raudzījās tanī laikā pēc ieroču krājumiem meža namā,
9. un jūs skatījāt Dāvida pilsētas mūros plaisas, to bija daudz, un jūs krājāt lejas dīķa ūdeni.
10. Jūs skaitījāt Jeruzālemes namus un noplēsāt ēkas, lai stiprinātu mūri.