28. Viņš virzās jau uz Ajatu, dodas cauri Migronai, atstāj savu mantu Mikmasā.
29. Iedami pa šauro aizas ceļu, viņi Gebā paliek pa nakti; Rama dreb, Saula Gibeja bēg.
30. Kliedziet stiprā balsī, Galimas iedzīvotāji! Klausies, Laiša, tu nabaga Anatota!
31. Madmena izklīdusi, Gebimas iedzīvotāji glābjas bēgšus.
32. Vēl šodien viņš varbūt ieņems Nobu; viņš izstiepj jau savu roku pret Ciānas kalna iedzīvotājiem, pret Jeruzālemes pakalnu.
33. Lūk, Tas Kungs, Kungs Cebaots, nocērt zarus ar briesmīgu varu: kas augsti pacēlās, tiks zemāki darīti, un augstie kritīs pavisam.
34. Viņš nocirtīs ar dzelzi meža biezokni, un Libanons kritīs no kāda varenā rokas.