22. Tā saka Tas Kungs: "Redzi, nāk tauta no ziemeļu zemes, un stipras tautas milzīgs karaspēks ceļas no attālākā zemes gala.
23. Tiem ir stopi un šķēpi, tie ir briesmīgi un nežēlīgi, viņu radītais troksnis ir kā jūras krākšana, tie jāj ar zirgiem, būdami apbruņoti kā karavīri, un virzās pret tevi, Ciānas meita!"
24. Kad mēs par viņiem dzirdējām, tad nolaidās mums rokas, mūs pārņēma bailes un sāpes kā dzemdētāju sievu.
25. Neeita laukā un nestaigājiet pa lauku ceļiem, jo tur draud ienaidnieka zobens, briesmas visapkārt!
26. Ak, manas tautas meita, apvelc sēru drēbes un nometies pelnos! Sēro kā par vienīgo dēlu smagās sērās! Jo piepeši nāks postītājs pār jums!
27. "Es iecēlu tevi par Savas tautas kā par kāda metāla lējuma pārbaudītāju, lai tu uzzinātu, izpētītu un pārbaudītu tās dzīves ceļus.
28. Tie visi ir pretestības pilni nemiernieki, viņi staigā apkārt un nodarbojas ar apmelošanu; tie ir rupjš vara un dzelzs sakausējums, tie visi ir nekaunīgi nelieši."
29. Plēšas gan pūta, bet no uguns iznāca tikai alva; kausētājs bija velti kausējis, sārņi nebija ļāvušies sevi atšķirt.
30. Tāpēc viņus sauc par bezvērtībā aizmestu sudrabu, jo Tas Kungs tos ir aizmetis projām.